Kūrorts
|
Augstumu starpība, m |
Trašu kopgarums, km
|
Slēpošanas teritorijas novērtējums
|
| min. |
maks. |
"zaļās" |
"zilās" |
"sarkanās"
|
"melnās"
|
iesācējiem
|
amatieriem |
"profi"
|
Soldeu-Eltartera
|
1710
|
2560
|
14 |
16
|
12
|
11
|
5
|
5
|
4
|
| Pasa de la Kaza-Grau Roig |
2050
|
2640 |
8 |
11
|
23
|
13
|
3
|
5
|
5
|
| Palarinsala |
1550
|
2560
|
4 |
16
|
16
|
5
|
5
|
4
|
3
|
Soldeu-Eltartera
Prieku no slēpošanas te gūs katrs: iesācējiem – plašas un lēzenas
trases ar izeju uz plato, vidējas sagatavotības līmeņa slēpotājam –
daudzas nobraucienu trases līdz pat 8 km garumā, savukārt
pieredzējušiem slēpotājiem būs iespēja pārbaudīt spēkus "bezceļa"
nobraucienos, kur trases speciāli nav sagatavotas – pa neiebrauktu
sniegu un apledojušām, kraujām rietumu puses nogāzēm no Enkampadanas
virsotnes (2491 m). Visas trases dabā ir labi iezīmētas, un to izvēlē
neviens nekļūdīsies.
Ir atklāts jauns pacēlājs, kas savieno Kaniļo ar Soldeu-Eltarteras
trasēm – tas savā ceļā ietver Elfornas virsotni un tālāk nogādā
slēpotājus Delaportellas virsotnē (2460 m). 2002. gadā tika atklāts
Envaliras tunelis, kas savieno Soldeu ar Pal Groig de la Casa, tādējādi būtiski uzlabojot piekļuvi abām slēpošanas zonām (trašu shēma>>).
Pasa de la Kaza - Grau Roig
Trases, kas atrodas Pasas de la Kazas ielejas augšējā daļā, vairāk
piemērotas pieredzējušiem kalnu slēpotājiem – tās tiek uzskatītas par
visai sarežģītām, arī augstumu starpība visai ievērojama. Savukārt
lejāk ielejā trases kļūst lēzenākas – tās jau ir piemērotas vidēja
sagatavotības līmeņa slēpotājiem. Pasas de la Kazas ielejas nogāžu
apakšējā daļā ir ierīkota slaloma trase un trase slēpošanai naktī.
Tiem, kam patīk slēpot mežu masīvos, varam ieteikt trases gleznainajā Grau Roig ielejā. Taču ātras nobrauktuves atradīs arī ātruma mīļotāji, īpaši Grau Roig
otrās un trešās ielejas rajonā, kur ir labi iebrauktas, plašas trases.
Pateicoties plašajiem sniega laukiem un garajām nobrauktuvēm, slēpotāju
blīvums nav liels, un slēpošanas apstākļi nav bīstami. Rindu pie
pacēlājiem arī praktiski nav. Šajā kūrortcentrā ir radīti labvēlīgi
apstākļi visu kategoriju slēpotājiem – gan iesācējiem, gan īstiem
profesionāļiem.
1998. gadā uzceltais "FuniCamp" trošu ceļš ļauj ātri un ērti nokļūt no Andoras centra (Andorra La Vella, Escaldes,
Encamp) līdz augstāko nogāžu "sarkanajām" trasēm. Bet 2002. gadā izbūvētais tunelis no Pasas de la Kazas uz Grau Roig ir ievērojami uzlabojis satiksmi starp Pasas de la Kazas un Soldeu slēpošanas zonām (trašu shēma>>).
Palarinsala
Raksturīga šī kūrorta trašu iezīme (uz citu Andoras kūrortu fona) ir
ievērojamā augstumu starpība (1010 m). Tas pieredzējušiem kalnu
slēpotājiem ļauj baudīt nobraucienus pa stāvām nogāzēm. Mazāk
pieredzējušiem slēpotājiem šajā kūrortā arī atradīsies piemērotas
trases, kur pakāpeniski, no dienas dienā slēpojot, vairot savu
meistarību.
Kalnu nogāzes lielākoties ir vērstas uz ziemeļiem, un tas ļauj sniega
segai būt pienācīgā biezumā visas ziemas sezonas laikā. Nogāzes ir
apaugušas ar mežiem, un tas šai vietai piešķir īpašu pievilcību, kā arī
labi pasargā no vējiem. Trases ierīkotas palejās, kas atrodas starp Pic Alt de la Capa (2573 m) un Pic Negre
(2572 m) virsotnēm. No tām nav īpaši tālu līdz 1950 m atzīmei, kur arī
atrodas Arinsalas kalnu slēpošanas bāze. Kad slēpošanas sezona ir pašā
plaukumā, no Comallempla (1950 m) plato pa mežu stigām var nobraukt praktiski līdz pat viesnīcām, kas atrodas Arinsalas ciematā
(1550 m).
Šobrīd Palarinsala ir vienīgais kūrortkomplekss Pirenejos, kurā ir
iekārtota vismodernākā t.s. telekabīne. "Seturia" pacēlājs, kas savieno
2 kalnu stacijas un stundā apkalpo 500 cilvēkus, veido vienu kalnu
slēpošanas kompleksu (trašu shēma>>).