Ģeogrāfiskais stāvoklis: Ķīna ir Austrumāzijas lielākā valsts un arī vislielākā valsts pasaulē. Ziemeļos tā robežojas ar Mongoliju un Krieviju, ziemeļaustrumos ar Koreju, austrumos to apskalo Austrumķīnas jūra, dienvidaustrumos to apskalo Dienvidķīnas jūra, dienvidos robežojas ar Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu un Nepālu, rietumos ar Pakistānu, Afganistānu un Tadžikistānu, ziemeļrietumos ar Kirgistānu un Kazahstānu. Valsts reljefs ir dažāds, dienvidrietumos atrodas Tibetas plakankalne un Himalaju kalni, ziemeļrietumos un centrālajā daļā plešas tuksneši, bet austrumos atrodas Lielais Ķīnas līdzenums.Gar pikrasti atrodas daudzas salas, lielākās no tām – Taivāna un Hajnan. Ķīnā ir vairāki autonomie rajoni ar vietējās pašpārvaldes tiesībām. Iekšējās Mongolijas autonomais rajons ziemeļos, Džuanu autonomais rajons dienvidos, Tibetas autonomais apgabals un Siņdzjanas Uiguru autonomais rajons ziemeļrietumos ir trīs lielākie autonomie rajoni. Ķīnas dienvidu piekrastē atrodas Honkonga, kuru Ķīna pēc iznomāšanas Lielbritānijai savā pakļautībā atguva 20.gadsimta 90.gadu beigās.
Valsts pilns nosaukums: Ķīnas tautas Republika
Valsts iekārta: Sociālistiska tautas republika
Iedzīvotāju skaits: 1325078373
Platība: 9596960 km2
Galvaspilsēta: Pekina
Lielākās pilsētas: Šanhaja, Pekina, Uhaņa
Naudas vienība: juaņs CNY=10 dzjao=100 fiņas, 1 juaņs = 0,07 LVL.
Valsts valoda: ķīniešu
Laika starpība: +6h
Tālsarunu kods: +86
Reliģija: Budisti, daoisti, musulmaņi
Klimats: Klimats ir stipri atšķirīgs dažādās valsts daļās. Ziemeļos un dienvidos valda mēreni kontinentāls klimats ar karstām vasarām un skarbām ziemām, centrālajos rajonos valda subtropisks klimats, dienvidu piekrastē un salas valda tropisks musonu klimats. Vidējā ziemas temperatūra valsts ziemeļos ir -7°C, vasarā +22°C. Vidējā ziemas temperatūra valsts centrālajā daļā svārstās no 0°C līdz -5°C, vasarā ap +20°C. Vidējā ziemas temperatūra dienvidu rajonos svārstās no +6°C līdz +15°C, vasarā virs +25°C. Ziemā un rudenī bieži ir novērojami taifūni valsts dienvidos un sausās vētras valsts rietumos un ziemeļos.
Par valsti
Ķīna - te ir cita pasaule, citas vērtības, citāda dzīve, cita kultūra jau gadsimtos.
Ja neņem vērā joprojām dzīvās komunisma idejas šajā gigantiskajā valstī, kādreiz jau izjustos sarkanos karogus un zvaigznes, eksotikas Ķīnā vienalga netrūkst. Te ir zīda ieguves, apstrādes un aušanas tradīciju dzimšanas vieta, melnbalto lāču - pandu- dzimtene, vienīgā cilvēka veidotā celtne, kas redzama no kosmosa - Lielais Ķīnas mūris, un acis platākas paver Terakotas armijas māla karavīri un zirgi, daudzveidīgā daba un tempļi... Un lielais cilvēku skaits - Ķīna ir pasaulē lielākā valsts iedzīvotāju skaita ziņā. Milzīgie apjomi teritorijas, iedzīvotāju, ražošanas, būvēšanas un eksporta ziņā valsts austrumdaļā sasaucas ar tuksnešaino un kalnaino valsts rietumdaļu… te viss ir milzīgs… arī dabas svētā klusēšana un bezgalīgais skaistums…
Ķīnā ir viss - pasaules augstākie kalni Tibetā, zemienes un līdzenumi, pludmales un kūrorti, slavenais Šaoliņas klosteris, Ciņhai provinces žeņšeņa fermas, neskaitāmie arheoloģiskie izrakumi Gobi tuksnesī un Takla - Makan, alpīnistu bāzes pie austrumu Himalaju un Karakoruma nogāzēm, un, protams, brīnišķīgi daudzveidīgu stilu arhitektūras pieminekļi. Ķīnā ir daudz dārzu-parku kompleksu, kas atrodas bijušajās imperatoru pilīs, kā arī privātajos dārzos visdažādākajās ģeogrāfiskajās ainavās. Neatkārtojami ir mākslīgi izveidotie kalni, ūdenskrātuves ar saliņām, fantastiski akmens krāvumi, lapenītes, grezni tilti, ūdenskrātuves ar dekoratīvajām zivtiņām u.tt. Ķīnā ir saglabājušies neskaitāmi imperatoru apbedījumi, tai skaitā kapličas, tempļi, būves piemiņas stēlām, darba un rituāla celtnes. Viena no pazīstamākajām ir Minu dinastijas apbedījums, kuru sauc par „Trīspadsmit kapavietām”.
