KontaktiR.Vāgnera iela 12, |
Norvēģija
Ģeogrāfiskais
stāvoklis: Valsts atrodas Ziemeļeiropā un aizņem
Skandināvijas rietumu daļu. Ziemeļaustrumos robežojas ar Krieviju
un Somiju, austrumos ar Zviedriju. Rietumos to apskalo Norvēģu
jūra, ziemeļos Ziemeļu ledus okeāns, ziemeļaustrumos Barenca
jūra, dienvidos Ziemeļjūra. Gandrīz visa valsts teritorija ir
kalnaina, augstākā virsotne ir Galhēpigens 2469 m v.j.l. Norvēģu
dabai raksturīgi fjordi, kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais
ir Songnefjords, kas iestiepjas 204 km iekšzemē. Norvēģija
platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km.
Valsts
pilns nosaukums:
Norvēģijas Karaliste
Valsts
iekārta:
Parlamentāra monarhija
Galvaspilsēta:
Oslo
Iedzīvotāju
skaits:
4,7 milij.
Naudas
vienība:
Norvēģijas krona NOK, 1 krona = 100 ēras 1 LVL = 11,7 NOK
Valsts
valoda:
norvēģu
Laika
starpība:
–1 h
Tālsarunu
kods:
+47
Reliģija:
luterāņi 89%
Klimats:
Pateicoties siltajai Golfa straumei piekrastes rajonos ir mērens
jūras klimats, bet pašos ziemeļos tas ir subarktisks. Centrālajos
rajonos un it īpaši kalnos valda kontinentāls klimats ar karstām
vasarām un aukstām ziemām. Aiz polārā loka vasarā ir
novērojamas polārās dienas, bet ziemā polārās naktis. Vidējā
janvāra temperatūra dienvidos ir +3ºC, ziemeļos -12ºC, vidēja
jūlija temperatūra ir no +15ºC līdz +16ºC, dažreiz līdz +25ºC
pat ziemeļu rajonos.
Par
valsti: Norvēģija
ir Eiropas
5. lielākā valsts. Tās nosaukums tulkojumā no norvēģu valodas
nozīmē - ceļš uz ziemeļiem.
Norvēģija
izceļas ar neurbanizēto, neskarto vidi un cilvēku radītajām
atrakcijām, kuras ir vērts redzēt un izbaudīt. Visa Norvēģija
šķiet dabas brīnumu virkne - Brigsdāles ledājs, Geirangera
fjords, Troļļu ceļš, Romsdāle, Nordkaps, Veringfoss,
Latefoss... Norvēģijā vērts redzēt jūras piekrastes
pilsētiņas un ciematiņus, elpu aizraujošas ainavas ar kalniem,
fjordiem, ūdenskritumiem, galvaspilsētu Oslo, kā arī skandināvu
jūgendstila pilsētu Olesundu un šarmanto, koka arhitektūras
paraugiem dāsno Bergenu. Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem
rakstniekiem, piemēram, Henrikam Ibsenam, Knutam Hamsunam un
Sigrijai Unsetei. Komponists Edvards Grigs un mākslinieks Edvards
Munks arī bija norvēģi. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu
vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas.
|
