Kontakti

R.Vāgnera iela 12,
Rīga, LV-1050, Latvija
Tālr./fakss 67223208,
Mob. 20381519
info@maxtours.lv

Polija

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Valsts ir mononacionāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Krievijas apgabalu Kaļiņingradu un Lietuvu, austrumos ar Baltkrieviju un Ukrainu, dienvidos ar Slovākiju un Čehiju, rietumos ar Vāciju, ziemeļos to apskalo Baltijas jūra.

Valsts pilns nosaukums: Polijas Republika

Valsts iekārta: parlamentāra republika

Platība: 312 685 km2

Galvaspilsēta: Varšava

Iedzīvotāju skaits: 38 644 000

Naudas vienība: Poļu zlots PLN, 1 zlots = 10 groši

Valsts valoda: poļu

Lielākās pilsētas: Lodza, Krakova, Vroclava, Poznaņa, Gdaņska, Ščecina.

Laika starpība: - 1 h

Tālsarunu kods: +48

Reliģija: katoļi (91%), pareizticīgie, protestanti.

Klimats: Mērens, pārejošs no piejūras uz kontinentālu, Baltijas jūras piekrastē klimats nepastāvīgs. Raksturīga silta vasara un auksta ziema. Vidējā janvāra temperatūra ir -1ºC līdz -5ºC, jūlija vidējā temperatūra ir +16ºC līdz +19ºC. Nokrišņu daudzums 500 – 600 mm gadā, kalnos līdz pat 1800 mm gadā.

Par valsti: Polijas vārds ir cēlies no poļu ciltīm. Jau viduslaikos tās bija apvienojušās un izveidojušas varenu valsti. Apvienojoties ar Lietuvas valsti tā kļuva par noteicējvalsti Eiropas austrumos. Polijas un poļu vēsture ir ļoti bagāta ar notikumiem. Vēsturiski Polija bijusi gan Eiropas lielvalsts gan ilgus gadus kā valsts neeksistēja vispār, līdz, pamatojoties uz 1.Pasaules kara rezultātiem, atkal ieguva neatkarību. Valsts ir stipri cietusi 1. un 2. Pasaules karā, pārdzīvojusi sociālisma laikus un visbeidzot 1989. gadā kļuvusi par demokrātisku republiku. Polija ir kontrastu zeme - dienvidos atrodas lieli kalnu masīvi, bet ziemeļrietumos Baltijas jūra un līdzenumi. Kalnu masīvos ir daudz unikālu alu un raktuvju, kas ir atvērtas tūristu apmeklēšanai. Polijā ir ļoti daudzveidīga un skaista daba ar bagatīgu floru un faunu. Lai to saglabātu un aizsargatu, valstī ir izveidoti daudzi nacionālie parki un biosfēras rezervati. Viens no populārākajiem ir Šibiagorskas nacionālais parks – kalnains apvidus ar augstāko virsotni Babia Gora 1725 m v. j. l.