KontaktiR.Vāgnera iela 12, |
Albānija
Ģeogrāfiskais
stāvoklis:
Albānija atrodas Dienvidaustrumeiropā. Tā robežojas ar Melnkalni
ziemeļos, Kosovu
ziemeļrietumos, Maķedoniju
austrumos, Grieķiju
dienvidos. Tās krastus apskalo Adrijas
jūra rietumos un Jonijas
jūra dienvidrietumos. Albānijas krasta līnija ir 362 kilometrus
gara. 70% no valsts teritorijas ir kalnaina un nelīdzena, un bieži
vien nesasniedzama. Augstākā virsotne Korabs,
kas sasniedz 2753 metru augstumu, atrodas Dibras apgabalā.
Valsts
pilns nosaukums: Albānijas Republika
Valsts
iekārta: Parlamentāra republika
Galvaspilsēta:
Tirāna
Iedzīvotāju skaits: 3600523
Platība:
28748 km2
Naudas
vienība: Albānijas leks (ALL)1 Leks = 100 kindarki
Valsts
valoda:
albāņu, grieķu
Lielākās
pilsētas:
Durresi,
Eļbasana,
Škodra, Ģirokastra,
Vļora,
Korča
un Kukesa.
Laika
starpība: - 1
h
Tālsarunu
kods: +355
Reliģija: Musulmaņi sunnīti 70%,
pareizticīgie 20%, katoļi 10%
Klimats:
Valsts klimats ir kontinentāls, tās augstieņu reģionos sastopamas
aukstas ziemas un karstas vasaras.
Par
valsti: Nepieradināts
skaistums, ko jāprot saskatīt - tādu iespaidu atstāj Albānija.
It visur, no kurienes labi pārredzama teritorija - ielu krustojumos,
pludmalēs un piekalnēs kā skaidrs atgādinājums par vēsturi
snauduļo ložmetēju bunkuri, bet mežonīgo, pirmatnējo dabu vēl
maz skāris masu tūrisms. Tanī pat laikā Albānija
ir izteikti dienvidnieciska valsts, ar tipisku šarmu, kas raksturīgs
Vidusjūras reģionam - miermīlīgu, sirsnīgu, viesmīlīgu tautu.
Šeit tiek piedāvātas daudz izklaižu iespējas, ieskaitot atpūtu
Adrijas un Jonijas jūras pludmalēs, piedzīvojumus klinšainos
kalnos, mierīgu tūrismu, pastaigu dabas parkos, peldi saulainos
ezeros. Pilnvērtīgai valsts izgaršošanai ieteicams izīrēt auto,
jo pārvietošanās pa Albānijas ceļiem milzu autobusā ir visai
sarežģīts pasākums. Taču tūristiem jāņem vērā, ka ar
Albānijas kalniem, tāpat kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt.
Augšup mērotais ceļš lietainā laikā var kļūt neizbraucams.
Turklāt, virzoties lejup, viegli var nomaldīties, jo ceļš piepeši
sazarojies, bet gan jau tautas kostīmā tērpusies sieviete uz zirga
pateiks, kā nokļūt pilsētā, un, gluži tāpt kā pirms gadsimta,
turpinās dzīt lopus.
Albānijai
ir sena, notikumiem bagāta vēsture un kultūra. Antīkajos laikos
Albānijas teritoriju apdzīvoja illīrijieši, bet pamatojoties uz
Albānijas stratēģiski ģeogrāfisko stāvokli, par ietekmi šajā
zemē ir cīnījušās daudzas impērijas, par ko liecina Albānijas
teritorijā atrastie kultūrvēsturiskie pieminekļi no grieķu,
romāņu, Bizantijas, Venēcijas un Otomāna impērijas laikiem.
Smags tautas vēturē bija pēdējās, komunistiskās impērijas
laiks. Tā ietekmes paliekas vēl joprojām redzamas vai ik uz soļa.
Lai gan dienvidos esošos ciematiņus, šķiet, Grieķijas un arī
Itālijas tuvums daļēji paglābis no padomju laika ietekmes un
gara, kas šai nostūrī nav iegrauzies tik dziļi kā citviet
Albānijā. Grieķiskas ainavas - nelieli ciematiņi, mājiņas
slīpos kalnos un mazas pareizticīgo baznīciņas te ir acis
priecējoši skati. Tāpēc arī Albānijas
krasta līnija gar Adrijas jūru aizvien vairāk piesaista tūristu
interesi tās salīdzinoši nepiesārņotās dabas un pludmaļu dēļ
un tūrisma industrija šeit attīstās straujāk. Pludmales Albānijā
ir stipri akmeņainas un ūdens radību tajās ir visai maz. Apmēram
10-20m attālumā no krasta sākas stāvas kraujas, kuru pakājē
labi saskatāmas sniegbaltas smiltis. Skaistums neaprakstāms!
|
