Platība. 1 001 450 kv.km.
Galvaspilsēta. Kaira, 17 milj. iedzīvotāji.
Ģeogrāfiskais stāvoklis. Ēģipte – krustceles starp trijiem
kontinentiem: Āfriku, Āziju, Eiropu. Uz ziemeļiem Ēģipte robežojas ar Vidusjūru,
dienvidos – ar Sudānu, rietumos – Lībiju, austrumos – Sarkano jūru un Izraēlu.
Austrumos no Nīlas upes ir Austrumu (Aravijas) tuksnesis, no rietumiem Ēģipti
skauj Rietumu (Lībijas) tuksnesis. Tuksneši aizņem gandrīz trešo daļu Ēģiptes
teritorijas.
Klimats.
Ēģiptē ir kontinentāli tropiskais klimats, kur ir visvairāk saulaino
dienu uz planētas, tāpēc šeit ir karsts un sauss laiks. Vasarā gaisa temperatūra
Kairā vidēji svārstās no +35C līdz +40C, ziemā no +15C līdz +20C. Sarkanās jūras
piekrastē vidējā temperatūra jūlijā un augustā ir no +35C līdz +38C, bet sākot
ar novembri līdz pat martam tā ir no +23C līdz +27C. Naktī vidējā gaisa
temperatūra parasti ir par 10C zemāka nekā dienā. Vidusjūras piekrastē un Kairā
gaisa temperatūra noslīd līdz pat +8C. Tuksnesī šīs temperatūras svārstības var
izjust vislabāk, dienas laikā tuksnesī ir neizturama svelme, savukārt naktis ir
ļoti aukstas. Runājot par nokrišņiem, vislielākais nokrišņu daudzums ir
Aleksandrijā (aptuveni 19 cm gadā), tajā pašā laikā uz dienvidiem, tuvāk Asuanas
pilsētai, nokrišņu daudzums 5 gados sastāda 10 mm. Khargā (Rietumu tuksnesis)
pat bijuši gadījumi, ka 17 gadu laikā nebija lijis.
Iedzīvotāji. 80,34 miljonu iedzīvotāju (aprīlis 2007.g.).
90% no šiem iedzīvotājiem dzīvo Nīlas deltā. Iedzīvotāju blīvums uz
kvadrātkilometru sastāda 1900 cilvēku. Visa pārējā teritorija ir gandrīz
neapdzīvota, sausā klimata un ūdens trūkuma dēļ.
Valoda. Oficiālā valoda ir arābu valoda. Sarunvaloda ļoti
atšķiras no literatūras arābu valodas. Piekrastu kūrortos ir izplatītas arī
angļu, vācu, itāļu, franču un krievu valodas.
Reliģija.
Dominējošā reliģija ir Islams. Apmēram 90% Ēģiptes iedzīvotāju ir
musulmaņi. Pamata daļa no pārējiem attiecas pie kristiešu baznīcas kopas.
Valsts iekārta un politika. Saskaņā ar 1971. gada
konstitūciju – republika. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl uz sešiem
gadiem. Prezidenta kandidatūru izvirza Tautas sapulce, to apstiprina iedzīvotāju
vispārējais referendums. Kopš 1981. gada - nu jau 25 gadus - Ēģipti vada jau
piekto reizi ievēlētais prezidents Muhameds Hosni Mubaraks. Prezidents ieceļ
vienu vai vairākus viceprezidentus, premjerministru, Ministru padomi un 26
gubernatorus. Kopš 2004. gada jūlija par premjerministru ievēlēts Ahmeds Nazifs
(pēc 2006. gada jūlija informācijas). Likumdevēja orgāns ir vienpalātas
parlaments (Tautas sapulce), kurā uz pieciem gadiem ievēl 454 deputātus.
Parlamenta paspārnē darbojas padomnieku institūts, kuram ir konsultatīvs
raksturs. Izpildvara pieder prezidentam, viceprezidentiem un Ministru padomei,
kuras locekļi var būt tikai personas, kuras jau sasniegušas 35 gadu vecumu.Ēģiptes administratīvais iedalījums - 26 muhafazats (muhafazat).
Ekonomika. Agrāri industriāla valsts. Visattīstītākā ir
ieguves nozare, tekstilrūpniecība, pārtikas un ķīmiskā rūpniecība, būvniecība,
metalurģija un cementa ražošana. Svarīgākie rūpnieciskie centri – Kaira,
Aleksandrija, Portsaīda, Sueca. Starptautiskais Suecas kanāls Ēģiptei nopelna
apmēram 70 milj. dolāru nedēļā. Caur Suecas kanālu pārvadā apmēram 15% visas
pasaules kravu un 20% pasaules naftas pārvadājumu.Nīlas ielejā visvairāk attīstīta ir zemkopība. Lauksaimniecība ir intensīva,
tiek ievāktas divas līdz trīs ražas gadā. Pārsvarā ir nelielās saimniecības.
Audzē kokvilnu, rīsus, kukurūzu, kviešus, miežus, prosu, pupas, tomātus,
cukurniedres, citrusaugļus, dateles. Zemkopjiem iesaka audzēt bezkauliņu
vīnogas, melones, mango un zemenes. Attīstās lopkopība – liellopu, bifeļu, aitu,
ēzeļu, kazu audzēšana.Valsts vispārējā urbanizācija – 45%.Īpaša uzmanība veltīta tūrismam. Katru gadu valsti apmeklē apmēram 9 milj.
ārvalstu tūristu.
Resursi. Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu.
Vislielākās tās iegulas atrodas Sinaja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes
ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru.
Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna
rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un
fosforīti.
Nacionālie ēdieni.
Ēģiptes virtuve izceļas ar daudzveidību. Tā ietekmējusies no Tuvo
Austrumu labākajām kulinārijas tradīcijām. Tradicionālie ēdieni: foul
(ēdiens no pupiņām), humus (cālis), hamam mahshi (pildīts
balodis), koshari (šo ēdienu veido ar sīpolu un tomātu mērci pasniegti
dažādu veidu makaroni, rīsi, lēcas), tahina (no sezama sēkliņām
gatavota biezeņveida mērce ar citronu), babaganoush (ceptu baklažānu
biezenis ar sezama mērci), kofta (jēra vai liellopa gaļas kotletes),
kebabi (no jēra, liellopa, vistas gaļas), lielā cieņā ir zivju un jūras produktu
ēdieni. Deserti: baklava (kārtainās mīklas cepums ar pildījumu, kas
gatavots no pistācijām, sīki kapātiem riekstiem piena un medus sīrupā), ommu
ali (cepums no rīsiem, rozīnēm, kokosriekstiem un piena),
mahallabiyah (ar kukurūzu vai rīsiem saputots piena krēms, pārkaisīts
ar sīki sakapātiem riekstiem), īpaši iecienītas ir svaigi spiestas augļu sulas
(mango, guavas, citronu, apelsīnu, granātu), karkade (dzēriens no
hibiska vai Sudānas rozes lapiņām, pasniedz kā tēju gan karstu, gan aukstu).
Alkoholiskie dzērieni. Alkohola lietošana musulmaņiem ir
aizliegta, tomēr lielākajā valsts daļā dažu mēriņu nobaudīšana ir atļauta.
Alkoholisko dzērienu, tajā skaitā arī alus, lietošana tiek noteikta. Lidostās un
lielajās pilsētās ir daži alkoholisko dzērienu beznodokļu veikali (TAX FREE).
Kūrortos alkoholu specializētos veikalos var iegādāties tikai uzreiz pēc
ierašanās valstī (noteiktā laika posmā – visbiežāk 24 stundu laikā kopš
ierašanās dienas). Vietējā ražojuma alkoholiskie dzērieni: stella
un sakkara (alus); populārākie vīni: Omar Khayyam, Obelisk,
Grand Marquis (sarkanvīns un baltvīns) un Cru de Ptolemees
(baltvīns).
Vēstures fakti.
Slavenākais no Jaunās valsts valdniekiem – Ramzess II Lielais, karavadonis,
politiķis un diplomāts. 1258. gadā p.m.ē. viņš noslēdza pirmo pasaulē zināmo
miera līgumu ar hetu valsts valdnieku Hatusilisu III. Tas vēsturē bija pirmais
gadījums, kad karš neilga līdz pilnīgai kādas puses uzvarai, bet beidzās ar
pārrunām par miera izlīgumu. Ēģiptologi ir pierādījuši, ka Ramzesa II valdīšanas
laikā Ēģipte ir sasniegusi savas slavas apogeju.664. gadā p.m.ē. Ēģiptē iebruka asīrieši un iekaroja valsti. 525. gadā p.m.ē.
Ēģipti sagrāba persieši, kuri valdīja līdz 332. gadam p.m.ē., kad valsti
iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Sākās helēnisma laiks. Kopš 304. gada p.m.ē.
Ēģipti pārvaldīja Aleksandra sekotāja Ptolemaja aizsāktā Ptolemaju dinastija,
kura valdīja līdz 30. gadam p.m.ē. Ēģiptes bojāeju saista ar valdnieci Kleopatru
VII, kura uzsāka cīņu pret saviem brāļiem un vīriem (Ptolemaju XIII un Ptolemaju
XIV), aicinot talkā romiešu armiju. 30. gadā p.m.ē. Kleopatra beidza dzīvi,
izdarot pašnāvību. Ēģiptes troņmantnieku, Kleopatras un Gaja Jūlija Cēzara 17
gadu veco dēlu Cezarionu tajā pašā gadā nogalināja nākamais Romas imperators
Gajs Jūlijs Oktaviāns Augusts. Ēģipte nonāca Romas varā. Roma valdīja pār Ēģipti
no 30. gada p.m.ē. līdz mūsu ēras 638. gadam. Pēc tam mūsu ēras 640. gadā Ēģipti
iekaroja arābi, kuri valda pār valsti vēl šobaltdien.1798. gadā Ēģipti anektēja Napoleona Bonaparta komandētā franču armija. Kopā
ar Napoleonu Ēģiptē ieradās arī pirmie arheologi. Tieši šajā laikā, 1799. gadā,
netālu no Rozetas pilsētas Napoleona armijas virsnieks atrada melnu, viscaur
hieroglifiem klātu bazalta akmeni. Vēlāk šo akmeni nosauca par Rozetas akmeni un
pēc tam, kad 1822. gadā franču ēģiptologs Žans Fransuā Šampoljons bija
atšifrējis tajā iekaltos rakstus, šis akmens kļuva par visas eģiptoloģijas
zinātnes sākumu.
