Fotogalerija

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Grieķija atrodas Eiropas dienvidos, Balkānu pussalas dienvidu daļā. Valsti apskalo Jonijas jūra, Egejas jūra, Mirtejas jūra, Krētas jūra un Vidusjūra. Valstij pieder 2000 salu arhipelāgs. Valsts robežojas ar Turciju, Albāniju, Maķedoniju un Bulgāriju. Augstākā virsotne ir Olimpa kalns – 2917 m. Valts platība ir aptuveni 132 000 km².

Valsts pilnais nosaukums: Grieķijas Republika
Valsts iekārta: Parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Atēnas
Iedzīvotāju skaits: 10,9 milij.

Lielākās pilsētas: Atēnas, Tesaloniki, Pireas, Patrai, Peristeriona, Herakleiona, Larisa.
Naudas vienība: Eiro, 1 Eiro = 100 centi
Valsts valoda: grieķu
Laika starpība: nav laika starpības
Tālsarunu kods: +30
Reliģija: grieķu pareizticīgie 97%

Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats ar sausām, karstām vasarām un maigām ziemām. Vidējā jūlija temperatūra ir no +25°C līdz +40°C, bet vidējā janvāra temperatūra ir no +4°C līdz +12°C. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos. Vislabāk ceļot ir no marta līdz maija vidum vai no oktbra vidus līdz decembrim.

Par valsti: Grieķijā ir dzimusi demokrātija, filozofija, olimpiskās spēles, literatūras brīnumdarbi, komēdija un traģēdija, kā arī daudzi no Vidusjūras virtuves garšīgākajiem ēdieniem. Grieķija ir viena no senākajām šīs zemes valstīm, antīkā civilizācijas šūpulis. Ne velti to sauc par dievu zemi. Katru gadu milijoniem tūristu šeit ierodas, lai aplūkotu vietas, par kūrām rakstīts vēstures grāmatās. Grieķija – tā ir vienreizēja vieta atpūtas baudīšanai. Šeit lieliski apvienota spilgtā saule, siltais klimats, tīrais kalnu gaiss, caurspīdīgā jūra, gleznainā piekraste un daudzie vēsturiskie pieminekļi, kas liecina par vareno antīko civilizāciju. Slavenākajos kūrortos – Krētas, Rodosas un Korfu salās – pludmales stiepjas 5000 km garumā. Jūs varēsiet dejot sirtaki līdz pat saullēktam un nodarboties ar ūdens sporta veidiem visas dienas garumā. Jūs, visticamāk, iegūsiet jaunus draugus, iejūkot jautrajā un draudzīgajā atpūtnieku pūlī.

Vēsture: Grieķija ir valsts Eiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Pēc Bizantijas impērijas galīgā sabrukuma 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja Osmāņu impērija. 1821. gada 25. martā, grieķu patrioti pasludināja valsts neatkarību, kuru oficiāli nostiprināt izdevās 1829. gadā. Bijušais Krievijas impērijas ārlietu ministrs, grieķu augstmanis Ioannis Kapodostrias kļuva par pirmo republikas prezidentu. Tā nebija vēsturiska nejaušība. Krievijas impērijas un Grieķijas tuvināšanos veicināja gan reliģisko (pareizticība) saišu tuvība, gan arī Krievijas atbalsts Grieķijai cīņā pret Osmaņu impēriju. Taču Eiropas lielvalstu spiediena rezutātā republika drīz pārstāja pastāvēt, un tika izveidota Grieķijas karaliste par kuras valdnieku tika iecelts Bavārijas princis Otto. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmāņu impēriju un Turciju lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Valsts pašreizējās robežas tika sasniegtas 1947. gadā.