Ģeogrāfiskais stāvoklis: Islande ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Reljefa pamatā ir vulkānisks plato ar virsotnēm līdz 2 km v.j.l. Valstī ir daudzi darbojošies vulkāni, geizeri, karstie avoti. Salas krasti ir ļoti izroboti, 10% teritorijas aizņem ledāji. Augstākā virsotne ir Hvannadalshnūkirs 2119 m v.j.l. Piekraste, izņemot dienviddaļas vienoto krasta līniju, sastāv no neskaitāmiem fjordiem un līcīšiem. Daudzās vietās slienas stāvas klinšu sienas, taču ir arī kilometriem garas smilšu vai akmeņu krastmalas.
Valsts pilns nosaukums: Islandes Republika
Valsts iekārta: Parlamentāra republika
Iedzīvotāju skaits: 282000
Platība: 102819 km2
Galvaspilsēta: Reikjavīka
Lielākās pilsētas: Reikjavīka, Koupavogira, Hābnarfjerdira
Naudas vienība: Islandes krona ISK, 1 Islandes krona (ISK)=100 eiras
Valsts valoda: islandiešu
Laika starpība: 2h
Tālsarunu kods: +354
Reliģija: luterāņi 93%
Klimats: salā valda tipisks jūras klimats, t.i. ar mazām temperatūras svārstībām gada, vēsu, īsu vasaru, maigu un visai garu ziemu. Jūlija vidējā temperatūra ir +13 0C- +150C, taču Ziemeļu Ledus okeāna krastā tikai +80C. Ziemu siltāku padara siltā Irmingera straume, kas apskalo salas dienvidu un dienvidaustrumu krastus, un ir Golfa straumes atzars. Islande saņem daudz vairāk nokrišņu nekā spēj iztvaikot, un tas veicina ledāju un purvu veidošanos. Ziemā dienvidu piekrastē ir vidēji +60C, bet ziemeļdaļā no +10C līdz -30C. Ziemeļos gaisa masas atdzesē Grenlandes ledāji.
Par valsti: Zemes sirdspuksti, vulkānu dārdi, pazemes sarunas ar debesīm, geizeru strūklojumi un dubļu avotu šļaksti, ledus klāni un klinšu kailās muguras, fjordi un ezeriņi, banāni un vīnogas siltumnīcās, lēta elektroenerģija un geizeri - tik izsmalcināts skaistums sastopams Īslandē.
Viennozīmīgi, ka salas lielākā vērtība un tūristu vilinājums ir daudzie vulkāni un pirmatnējās dabas ainavas. Lielākie un populārākie vulkāni ir Hekla, Laki, Helgafedls. Vārds ” Hekla” islandiešu valodā nozīmē „cepuru pakaramais” un „lietussargs’”. Tas tāpēc, ka visbiežāk šo cepuri klāj mākoņi un redzamība ir vāja. Uz salas ir 5 lieli un vairāki mazi ledāji. Vatnajēkidls ir tikpat liels, cik visi Eiropas ledāji kopā. Savukārt Mīrdasjēkidla ledāja apakšā paslēpies vulkāns Katla. Neaizmirstamas izjūtas Jums sagādās izbrauciens ar sniega motociklu pa ledāja virsmu… Pilnīgi pamatoti Īslande tiek dēvēta par geizeru zemi. Šeit strāvo un verd liels daudzums lielāku un mazāku, karstaku un vēsāku geizeru. Vispopulārākais ir Lielais Geizers, kas devis nosaukumu visiem pasaules geizeriem. Geysir islandiski nozīmē „niknais, dusmīgais”. Reikjavīkas tuvumā atrodas unikāls dabas veidojums - Zilajā lagūna, kurā var nopeldēties un uzlabot veselību, jo ūdens ir mineralizēts un silts. Īslandes ūdenskritumu pasaule ir emocionāli izteikti spilgta. To šeit ir daudz, jo upes ir straujas un krāčainas. Par ainaviskāko tiek atzīts Seljalandsfoss salas dienvidos. Tas krīt no 40 m augstuma. Savukārt, par ūdeņiem bagātāko, Eiropā varenāko un spēcīgāko uzskata Detifosu. Tipiska Islandes ainavas sastāvdaļa ir zirgi. Tie ganās pļavās, cieši saspiedušies kopā aukstajos vējos. Tāpēc izjādes ar šiem zirgir, kas pielāgojušies klimatam un ir garspalvaini, stipri un drukni, būs gan lieliska atpūta, gan reizē aktīva laika pavadīšana. Ekstrēmu sajūtu cienītājiem Kraflas vulkāniskajā zonā ir iespēja pastaigāties vēl pa siltu lavas lauku, iztaustīt iežu paraugus un vienkārši vērot dabas spēku un pirmatnību. Savukārt īpaša skaistuma un dvēseles pardzīvojuma alkstošajiem rudens un ziemas vakaros tiek rīkoti īpaši izbraucieni ziemeļblāzmu vērošanai, lai gan nav garantijas, ka ikreiz tā tur būs, jo, kā jau visi brīnumi šajā pasaulē, arī šis prognozēm nepakļaujas.
