KontaktiR.Vāgnera iela 12, |
Slovēnija
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Slovēnija ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Slovēnijas galvaspilsēta ir Ļubļana, kas ir arī tās lielākā pilsēta. Rietumos Slovēnija robežojas ar Itāliju, ziemeļos ar Austriju, ziemeļaustrumos ar Ungāriju, austrumos ar Horvātiju, bet Slovēnijas dienviddaļu apskalo Adrijas jūra.
Valsts pilns nosaukums: Slovēnijas Republika
Valsts iekārta: Parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Ļubļana
Iedzīvotāju skaits: 1935677
Platība: 20273km2
Lielākās pilsētas:
Naudas vienība: Slovēnijas Tolars (SIT)
Valsts valoda: slovēņu
Laika starpība:
Tālsarunu kods: +386
Reliģija: katoļi 71%, protestanti, musulmaņi
Klimats: Alpu, kontinentāls un Vidusjūras. Gada vidējā temperatūra: kalnos — zem 0 °C, zemes vidienē no 0°C līdz + 2 °C, Adrijas jūras piekrastē no + 2°C līdz + 4 °C. Vidējā temperatūra jūlijā: zemes vidienē + 20°C, + 22 °C, piekrastē + 22°C, + 24 °C.
Par valsti: Kas notiek tad, ja Radītājam, pasaules zemēm un tautām brīnumus un dabas jaukumus dalot, kāja aizķeras aiz kāda kukuržņa? Tad krietna riekšava labumu izbirst un rodas tāda gandrīz neiespējami skaista zeme kā Slovēnija. Šo zemi tūrisma ceļvežos dēvē par Eiropas zaļo dārgumu. Slovēnijā daba bliež pa visiem taviem jutekļiem ar barokālu atvēzienu — Jūlija Alpu sniegotās virsotnes, Adrijas jūras piekrastes laiskais skaistums, kaļķakmens klintis un baltiem akmens puniem nosēti karsta lauki, pazemes alu svešādā, bet vilinošā pasaule, ar vīnogulājiem apstādīti kalni un lejas, olīvu un lauru koki, kas izplata skurbinošu mūžības dvesmu, koši zilas, mūsu, ziemeļnieku, acij gandrīz nedabiskas krāsas, kalnu upes. Un tas viss valstī, kura teritorijas ziņā ir trīsreiz mazāka par Latviju. Paši slovēņi tūrisma sakarā runā par balto, zilo un zaļo sportu. Baltais — viss, kas saistās ar slēpošanas un citu ziemas sporta veidu kūrortiem Alpos, zilais — laivošana, kā arī makšķerēšana. Šos priekus baudīt uz Slovēniju dodas makšķernieki vai no visas Eiropas un pat tālākām vietām. Šīs valsts upēs zivju ka biezs un kalnu upē Sočā veiksminiekiem lomā gadoties arī brīnumainā marmorforele. Taču slovēņi nemaz nevēlas, lai tūristi kā negausīgi siseņu bari sirotu pa viņu zaļo sakopto zemi, tādēļ tūrismu orientē uz individuālo un ģimeņu atpūtu. Lai Slovēnijas jaukumiem piesaistītu gados jaunus tūristus, īpaša vērība tiek veltīta tā dēvētajiem adrenalīna sporta veidiem — raftingam, montainbaikiem, bet vislielākie ieguldījumi veikti dažādos ūdenskūrortos jeb termās, kur prasmīgi izmanto dabisko minerālūdeņu bagātību. Neticami veiksmīgs Slovakijā izvērties spēļu namu un kazino bizness. Komplekss “Perla” kādu laiku bija lielākais Eiropā.
|
